“Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs: pēdējie trīs gadi pārtikas ražotājus iemācījuši pielāgoties situācijai
“Uzņemties lielāku risku, ātrāk pieņemt lēmumus un pielāgoties situācijai”, otrdien notikušajā “Orkla Latvijas” rīkotajā diskusijā “Inflācija un ilgtspēja: gads pārtikas izejvielu svārstību ietekmē”, atzina “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons, izvērtējot 2022. gada lielākos izaicinājumus pārtikas ražošanas nozarē.
Diskusijā, kurā tikās gan Latvijas lielāko pārtikas ražotāju uzņēmumu vadītāji, gan arī banku un ilgtspējas eksperti, Toms Didrihsons norādīja: “Visi pārtikas ražotāji ir “vienā laivā”. Aizvadītajā gadā esam mācījušies ātri pieņēmt lēmumus un adaptēt darbu situācijās, kādu agrāk neesam piedzīvojuši.” Gan Didrihsons, gan citi diskusiju dalībniekus, izvērtējot aizvadīto gadu un analizējot Krievijas kara Ukrainā un inflācijas ietekmi uz pārtikas ražošanu, atzina, ka gan līdz šim nepieredzētie pārrāvumi izejvielu piegādē, gan energoresursu cenu straujais kāpums atstājis būtisku ietekmi uz ražošanu, un “tikai 4. ceturksnī varējām sākt saskatīt kādu “cerību staru”.”
Vienlaikus, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs atzina, ka ilgtspēja arī salīdzinoši neparedzamos un nebijušos apstākļos joprojām saglabāta kā viena no uzņēmuma prioritātēm, īpaši atzīmējot uzņēmuma jaunās ražotnes Ādažos, kas ļāvušas ievērojami samazināt CO2 izmešu apjomu ražošanas procesā.
Kristaps Amsils, AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs, izvērtējot aizvadīto gadu, norādīja: “Katrā krīzē jāspēj atrast iespējas, tomēr jāatzīst, ka pirmie trīs ceturkšņi bija kritiski: skrējām no aizmugures nepārtrauktam cenu kāpumam gan izejvielām, gan energoresursiem – mūs kā ražotāju cenu kāpums sakāra vēl pirms to sajuta pircēji. Bijām spiesti atteikties arī no tālākiem eksporta tirgiem un aktīvāk koncentrēties darbam Eiropas Savienības ietvaros.” Amsils arī norādīja, ka šobrīd uzņēmums strādā pie graudu uzglabāšanas kapacitātes palielināšanas un ir gandarīts, ka jau agrāk attiekušies no gāzes izmantošanas ražošanos procesos, investējot ilgtspējīgos risinājumos, kas saistīti ar uzņēmuma lēmumu investēt atjaunojamos energoresursos.
“Jebkura ilgtspējīga investīcija atmaksājas,” diskusijā norādīja Toms Auškāps, “Balticovo” komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis, īpaši atzīmējot uzņēmuma investīcijas atjaunojamajos energoresursos: “Esam uzsākuši sava saules paneļu parka būvniecību, kā arī investējam biometāna pārstrādē, – būtiska ir gatavība manīties un pielāgoties jaunajiem apstākļiem.” Auškāps arī norādīja uz klimata pārmaiņu atstāto ietekmi uz pārtikas cenu pieaugumu, kā piemēru minot to, ka pēdējo gadu sausās vasaras negatīvi ietekmējušas graudu ražu un veicinājušas to cenu pieaugumu, kas savukārt ietekmē olu cenu pieaugumu, ņemot vērā, ka tieši graudu cena veido lielāko olu cenas pašizmaksas daļu
To, ka pārtikas cenu kāpums vismaz daļēji saistāms ar laikapstākļiem un klimata pārmaiņām, norādīja arī “Citadele Banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš, norādot, ka pārtikas cenas Latvijā augušas daudz straujāk nekā citviet pasaulē, vienlaikus atzīmējot, ka “pārtikas cenu kāpums ir Eiropas fenomens, kas saistīts ar enerģētikas cenu kāpumu mūsu reģionā. Tomēr visām trim Baltijas valstīm cenu kāpums bijis līdzīgs, lielāk atšķirība novērojam salīdzinot Latviju, kur pērn inflācija sasniegusi 24, 1 % salīdzinājumā – Eirozonā tikai 15, 1 %, bet Lielbritānijā – 19,1%”
Āboliņš gan arī atzīmēja, ka straujais cenu kāpums ir beidzies un inflācijas temps sācis samazināties. Savukārt Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja diskusijā norādīja, cena joprojām ir galvenais faktors iedzīvotāju izvēlē par labu kādam no produktiem vai pakalpojumiem, vienlaikus norādot, ka pēdējo piecu gadu laikā notikušas ievērojams pārmaiņas uzņēmumu izpratnē par ilgtspējīgas uzņēmuma darbības nodrošināšanu.
